Vardavas metaluriija

Paðlaik metalurìija ir joma, kas ne tikai veido plastmasas veidoðanas procesus un lietuves, bet arî nodarbojas ar makro spçku struktûru izpçti. Pçdçjâ punktâ jûs parasti veicat pçtîjumus par metallogrâfiskajiem mikroskopiem.

Mikroskopija ir kaut kas pirms simts gadiem. Un tikai, atkarîbâ no jauna veida mikroskopiem, sâkâs metalurìijâ. Mûsdienâs tie ir nepiecieðami grâmatas ar inþeniertehniskajiem materiâliem. Tieði ðajâ jomâ vispievilcîgâkie ir metallogrâfiskie mikroskopi, kurus cita starpâ iegûst, lai pârbaudîtu metâla defektus vai to sasniegumus. Tâtad tiek pieòemta attçlveidoðanas tehnoloìija par necaurspîdîgiem paraugiem. Metalogrâfiskie mikroskopi, cita starpâ, ietver elektronu mikroskopus, kas nodroðina struktûras novçroðanu atomu stadijâ un gaismas mikroskopos, ar mazâku palielinâjumu. Îpaði svarîgi ir veikt novçrojumus, kas veikti, izmantojot ðîs ierîces, jo pateicoties tam mçs varam noteikt jaunu mikrokrâsa veidu produktâ vai to uzsâkðanu. Ir iespçjams aprçíinât fâzes ieguldîjumu un precîzu atseviðíu fâþu noteikðanu. Pateicoties tam, mçs varam novçrtçt ieslçgumu skaitu un veidu, kâ arî daudzus daþâdus svarîgus faktorus no metalurìijas redzesloka. Piemçram, bieþi vien jaunizveidotâ materiâla mikroskopiskie novçrojumi ir vçrsti uz materiâlâs struktûras precîzu novçroðanu, tâpçc perspektîvâ mçs varam izvairîties no daudzâm nevçlamâm kïûmçm.

Metalogrâfisko mikroskopu izmantoðana ir ïoti svarîga, jo pateicoties tam mçs jau varam atrast materiâla defektus. Vienmçr atcerieties, ka ðâda veida mçbeïu apstrâde ir maiga. No ðî nosacîjuma eksperimenti jâveic tikai kvalificçtâm personâm.