Narkomanijas arstcdana

Datora lietoðana ir saistîta ar darbu, izklaidi, relaksâciju, informâcijas apmaiòu, virtuâlâm sanâksmçm ar galvu, ko mçs nçsâjam pie rokas. Diemþçl tas ir atkarîbas avots.

Pirmais atkarîbas simptoms ir virtuâlo kontaktu pârvçrðana par darbu reâlajâ pasaulç - novârtâ atstâjot laiku, kas nav iztçrçts datora priekðâ. To bieþi vien atbalsta arî ekonomiskâs problçmas un pienâkumu neievçroðana, kâ arî - ârkârtçjos gadîjumos - to pirmâs fizioloìiskâs vajadzîbas. Lai sasniegtu apmierinâtîbu, mums internetâ ir jâbût vçl vairâk. Otrais periods ir pastâvîga intensîva tieðsaistes karðu izmantoðana, ko mçs neparâdîtu tuvâkajam. Pârspîlçta nodarbinâtîba, iegâdâjoties jaunas multimediju iekârtas un programmatûru, ir arî daþi no faktiem.

Atkarîbas ârstçðana Krakovas piepilsçtâ sâkas ar tikðanos ar speciâlistu. Tâ ir tik problemâtiska, jo atkarîgâs sievietes bieþi nepamana savu stilu, un tas ir saistîts ar faktu, ka arvien vairâk ir klâjas saistîbâ ar daþâdiem, izmantojot tastatûru un monitoru.

Atkarîbas izcelsmes laikâ ir svarîgi kontrolçt laiku, kas pavadîts datora priekðâ. Ir nepiecieðamas programmas, kas norâda laiku, kas pavadîts monitorâ. Ir arî dârgi maksât ðajâ darbâ, kas ir ârpus virtuâlâ. Periodi nevçlas bût mûsdienîgi - viss, kas mums jâdara, ir rûpçties par ikdienas dzîvi, ko mçs novirzîjâm atkarîbas laikâ - panâkt lîniju, draugu un pat stundu staigâðanu. Svarîgâkâ ârstçðana ir ieradumu maiòa. Tas, kas ðobrîd iesaka rakstît dienas plânu, precîzi uzskaitot aktivitâtes, kas jâveic konkrçtâs stundâs.