Eindhovena rathodanas darbs

Stereoskopiskie mikroskopi ir moderns mikroskops, kas jau tiek izmantots zinâtniskajâs klasçs. Viòð var lielâ mçrâ gût labumu, piemçram, spçja darboties naktî. Tas ne tikai pamatojas, bet arî dienas gaismâ, uz kura balstâs agrâkâs mikroskopu versijas. Ðî spçle ïauj apskatît mçríi trîs dimensijâs, pateicoties îpaði izvçlçtajam objektîvam, un tam, ka mums ir kâda veida brilles, nevis tikai objektîvs, ko aplûkot. Turklât tâs mçríu izstrâde nav iedomâjama. Tas dod iespçju tuvinât objektu pçtnieka acîm lîdz pat divsimt reiþu. Sâkotnçjâ fâze - pirmais mikroskopa prototips - ïâva salîdzinât objektu lîdz desmit reizçm - salîdzinâjumam. Tomçr tâ bija ierîce no seðpadsmitâ gadsimta, tâtad paða sâkuma. Vçlâk, protams, pçtnieki un dizaineri kopâ ar papildus optometristiem strâdâja pie tâ uzlaboðanas, lai sasniegtu mûsdienu efektus. Pirmais nozîmîgais pasâkums mçría pçtîjumos bija atklâjums, ka ðûnu nozîmç parâdâs hromosomas, ko tâs sadala un savstarpçji saista citâs kombinâcijâs. Hromosomu sauc par gçnu pârnesi. Pateicoties ðai izziòai, ïoti svarîga zinâtnes daïa tika saukta par ìençtiku. Ìençtika, kas tagad ir plaði izstrâdâta, palîdz ârstiem atklât slimîbas agrâko posmu un pat to prognozçt. Zinot gçnu apvienoðanas sistçmas, var pieòemt, ka, piemçram, vecâki ar ðâdiem gçniem vai cilvçki ar ðâdâm slimîbâm var rçíinâties ar pçcnâcçjiem, kuriem ir ìençtiska slimîba. Normâlie mikroskopi, kad un stereoskopiskie mikroskopi tagad bûtiski ietekmç zinâtniskos atklâjumus bioloìiskajâ nozarç.